Šis foto ar diviem bērniem, tika publicēts 1887. gadā kādā no mājsaimniecības grāmatām. Ne vecākiem, ne autoram nebija ne jausmas, ka viens no bērniem ir nāves briesmās. Aplūkojiet uzmanīgi, vai nemanāt kaut ko dīvainu?
Visticamāk, jūs pat nepamanīsiet. Galu galā, briesmas slēpjas šajā šķietami nekaitīgajā un tik pazīstamā lietā kā bērnu pudelē ar šauru gumijas caurulīti.
Pudeles, kas aprīkotas ar gumijas vai metāla caurulīti ar māneklīti tās galā, bija ļoti populāras Viktorijas laikmetā. Tikai turīgas ģimenes varēja atļauties šo jaunmodīgo izgudrojumu. Ļoti ērti, vai ne? Pudele neizlīst, un bērns var dzert to vienatnē vai ar vecāko brāļu un māsu palīdzību.
Tikai pēc pusgadsimta šim praktiskajam izgudrojumam pielipa zīdaiņu slepkavas slava. Fakts slēpjas tajā, ka šādas pudeles šauro caurulīti nav iespējams izmazgāt vai sterilizēt, turklāt autoritātes mājsaimniecēm ieteica mazgāt pudeli ne biežāk kā reizi pāris nedēļās. Izpratne par slimību cēloņiem atspoguļojās higiēnas trūkumā pat starp bagātākajām un izglītotākajām ģimenēm. Neviens nezināja, ka caureju, kas nereti beidzās ar dehidratāciju un bija liktenīga, izraisīja baktērijas, kas uzkrājušās caurulē. Saskaņā ar statistikas datiem, 1907. gadā dizentērija un zarnu infekcijas nogalināja vairāk nekā 35% no visiem jaundzimušajiem Sanktpēterburgā.
Un, lai gan pirmais cilvēks, kas pārliecinoši ieraudzīja mikrobus un ļāva cilvēkiem uzzināt par to esamību, bija Antonijs van Lēvenhuks, holandietis, kurš dzīvoja XVII gadsimta beigās un XVIII gadsimta sākumā, tikai mikrobiologs Luijs Pasters ХІХ gadsimta beigās varēja piedāvāt vienkāršu un kardinālu līdzekli cīņā pret mikrobiem. Tagad pasterizācija- vienreizējs šķidru produktu karsēšanas process 70-80 ° C temperatūrā 30 minūtes, tiek plaši izmantots pārtikas produktu dezinfekcijā, kas arī pagarina to derīguma termiņu.
©TOPRAKSTI.LV / FOTO: marketium.ru